25. marts - Pūpolu svētdiena

2018-03-21

Kunga ciešanu svētdiena, Palmu svētdiena jeb tautā t.s. Pūpolsvētdiena ir liturģiskas svinības Baznīcā, kad atceramies Kunga Jēzus svinīgo ienākšanu Jeruzalemē pirms savām ciešanām. Tauta klāja uz ceļa palmu zarus un dziedāja Hozanna Dāvida Dēlam. Mūsu Baznīcas tradīcijā palmu zari tiek aizstāti ar pūpolzariem (var protams izmantot palmu zarus, kurus var nopirkt) ar kuriem ticīgie dodas procesijā, kaisot zem priestera kājām, kurš simbolizē Kristu. Tiek dziedāta Himna. Pūpoli mūsu platuma grādos ir pirmie pavasara vēstneši un tie simbolizē tuvojošos Lieldienu svētkus.

Svētās Mises Rīgas sv. Antona draudzē: plkst. 9.00 (pl.), 10.30 - pirms Mises procesija ar palmu/pūpolu zariem, 12.00 (bērniem), 18.00 (ru.)

Šodien ziedojumi tiek vākti Rīgas Garīgā semināra vajadzībām. Jau iepriekš pasakāmies par sirds dāsnumu un lūgšanām!

Kā pateicību pielikumā pievienojam Rīgas Garīgā semināra rektora vēstuli.


Garīgā semināra rektora Imanta Medvecka uzruna Pūpolu svētdienā

21.marts, 2018, 11:33

Augsti godājamie Latvijas bīskapi, priesteri un diakoni,

dārgie brāļi un māsas Kristū!

Ar Pūpolu svētdienu, kuru šogad svinam 25. martā, Baznīcas dzīvē iesākas īpašs, saturā ļoti bagātīgs laiks, kurš tuvākajās dienās caur zīmēm, simboliem un Svēto Rakstu tekstiem mūs tuvina Kristus Augšāmcelšanās noslēpumam. Pūpolu svētdienā klausāmies Evaņģēlija vārdus par Jēzus Kristus ciešanām ne tikai tāpēc, lai atcerētos, kā šie vēsturiskie notikumi risinājās kādreiz, bet gan tāpēc, lai mēs paši, dzirdot Jēzus ciešanu aprakstu, kļūtu par Jēzus Kristus pestīšanas darba lieciniekiem. Šo dienu Liturģija atgādina vārtus, caur kuriem mēs varam ieiet, lai kļūtu par Dieva Dēla Augšāmcelšanās līdzdalībniekiem. Bet atslēga, kas atver šos vārtus, ir mūsu ticība.

Pūpolu svētdienas Liturģija iesākas ar Jēzus triumfālās ierašanās Jeruzalemē aprakstu, kurš liecina par to, ka Viņam, ierodoties Jeruzalemē, visapkārt neskaitāmi daudz ļaužu sauca: "Hosanna Dāvida Dēlam!" Bet jau brīdi vēlāk lasām Pestītāja ciešanu aprakstu. Šie divi, lai arī tik atšķirīgie notikumi, tomēr savstarpēji ir cieši saistīti, jo attiecas uz vienu un to pašu Kristus pazemošanās, bet arī vienlaicīgi valdīšanas noslēpumu, kura būtību apustulis Pāvils atklāj vēstulē filipiešiem: "Jēzus Kristus, lai gan bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem. Un atzīts par cilvēku tajā, kas ir ārējais, Viņš pazemināja pats sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei" (Flp 2, 6-8). Līdz ar to Pūpolu svētdienas Liturģija sevī jau ietver pilnīgu Kristus ciešanu dimensiju un norāda uz to jēgu. Šis ciešanu pilnais Krusta ceļš ir Kunga Jēzus Kristus Pasha, kurš kādā mūsu dzīves brīdī kļūst arī par mūsu dzīves ceļu.

Pūpolu svētdiena Baznīcai nenozīmē tikai pagātni. Tā atgādina mums patiesību par to, kas mēs esam. Pirms nekā mēs uzsākām savu ceļu pie Kristus, mēs atdzimām svētās Kristības ūdeņos. Jēzus Kristus nopelnu dēļ Svētais Gars mums dāvāja spēju tuvoties Dievam un Viņu saukt par Tēvu. Svētais Jānis raksta: "Bet kuri Viņu uzņēma, kas tic Viņa vārdam, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem" (Jņ 1, 12). Pateicoties mūsu ticībai, mēs spējam steigties pretī Kristum, kurš mūs dara par saviem mācekļiem, tātad - kristiešiem, un dāvā mums Dieva bērnu cieņu, kura pati sevī mums nepiemīt. Tikai Viņam, kurs tika vajāts un pazemots, šaustīts un izsmiets, Krustā sists un nomiris, bet trešajā dienā Augšāmcēlies, piemīt spēks arī mūs piecelt no mūsu nespēka, pazemojuma, grēka un nāves.

Tāds ir Pūpolu svētdienas vēstījums, kurš piepildās Trīs Svētajās dienās, kuru priekšvakarā atrodamies. Kulminācija tām ir Kristus Augšāmcelšanās svētki, kurus piedzīvojot, mācekļi - bet kopā ar viņiem arī visa Baznīca, tātad arī mēs - saņēma žēlastību sekot Viņam tik lielā mērā, ka nebaidījās ne no vajāšanām, ne no nāves un spēja liecināt par Augšāmcēlušos Kristu ar visu savu dzīvi, kā par to izsakās apustulis Pāvils: "Gan dzīvē, gan nāvē mēs piederam Kungam" (Rom 14, 8). No šī brīža arī mēs kļūstam par Viņa Pashas līdzdalībniekiem, jo caur pazemojumu pilno Pestītāja Krustu un nāvi esam kļuvuši Viņa godpilnās Augšāmcelšanās līdzmantinieki.

Šajā mācību gadā mūsu Seminārs piedzīvo pārmaiņu laikus, kas ir saistīti ar Rīgas Garīgā Semināra statusa maiņu. 2017. gada 13. oktobrī Klēra kongregācija Vatikānā izdeva Dekrētu, ar kuru tai piešķirtās autoritātes spēkā kongregācija deva vajadzīgo apstiprinājumu, lai tiktu dibināts Latvijas Starpdiecēžu augstākais Garīgais seminārs Rīgas, Rēzeknes-Aglonas, Liepājas un Jelgavas diecēzēm. Tajā pašā laikā Klēra kongregācija apstiprināja arī jaunos semināra Statūtus, vadoties pēc kuriem turpmāk tiks veidota Semināra dzīve un darbība. Aizvadītā gada 22. novembrī šos jaunos dokumentus Garīgā semināra vadībai pasniedza Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs V.E. arhibīskaps Pedro Lopess Kintana svinīgās svētās Mises laikā Aglonā, Aglonas Dievmātes starptautiskajā sanktuārijā. Tagad norit darbi pie Statūtu normu ieviešanas dzīvē.

Pateicoties Amerikas Bīskapu konferences ziedotajiem līdzekļiem semināra telpās no oktobra līdz janvāra beigām turpinājās lieli remontdarbi. Šajā laikā tika sakārtota Semināra centrālā ieeja un tajā esošie vestibili no pirmā līdz trešajam stāvam kā arī pirmā stāva koridors. Ja līdzekļi to ļaus, tad mācību gada noslēgumā ceram turpināt iesāktos remontdarbus. Darāmā vēl ir ļoti daudz gan mācību, gan studentu dzīvojamajā korpusā. Tā kā līdz šim - pateicoties Jūsu ziedojumiem un nesavtīgajam atbalstam - esam sekmīgi aizvadījuši ziemas periodu ar lielajām izmaksām par apkuri un elektrību, tad arī šobrīd spējam cerīgi raudzīties uz priekšdienām.

Esam pateicīgi Dievam, kas dāvā aicinājumus uz priesterību, par to, ka šogad 4. februārī Rīgas sv. Jēkaba katedrālē Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps V.E. Jānis Bulis pieņēma 5. kursa audzēkņa Mārtiņa Kārkļa salikto diakona kandidatūru. Tāpat šajā dienā divi 4. kursa studenti Lauris Kārklis un Maksims Vlasovs tika ievadīti akolīta kalpojumā, bet 3. kursa audzēknis Grigorijs Ņikitins saņēma lektorāta mazās svētības. Savukārt lielu prieku un gandarījumu piedzīvojām 17. martā, kad sv. Franciska baznīcā seši Semināra audzēkņi tika ietērpti garīdznieka tērpā, t.i - sutanā. Ir pagājis krietns laika sprīdis, kad tāds studentu skaits tika ietērpts sutanās. Tāpēc arī vēlamies Jums nosūtīt fotogrāfijas kā piemiņu no šī nozīmīgā notikuma.

Šajos svētkos Svēto Misi celebrēja Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts V.E. Zbigņevs Stankevičs, bet sprediķi teica Jelgavas diecēzes bīskaps V.E. Edvards Pavlovskis. Svētkus kuplināja priesteri, ciemiņi un radi, kā arī četrpadsmit Semināra atvērto durvju dalībnieki. Daži no viņiem izteica vēlēšanos nākošajā mācību gadā iestāties Seminārā.

Taču par aicinājumiem turpinām lūgties, šim īpaši svarīgajam nodomam upurējot gan savas individuālās lūgšanas, gan Svētās Mises un nakts adorācijas. No 3.-6. maijam tiek plānots Semināra audzēkņu svētceļojums uz Skaistkalni, un arī tas notiek nodomā par aicinājumiem. Esam pateicīgi arī par Jūsu lūgšanām, jo zinām, ka daudzās Latvijas draudzēs notiek kopīgas lūgšanas šajā nodomā. Kur nu vēl Jūsu katra individuālā lūgšana un upuris... Esam par to bezgala pateicīgi, jo patiešām, Jūsu lūgšanu atbalstu izjūtam savā ikdienā.

Tāpat arī vēlos pateikties par Jūsu finansiālo palīdzību. Pateicoties Jūsu Pūpolu svētdienas ziedojumiem Seminārs varēs arī šajā laikā nodrošināt tā audzēkņiem normālus dzīves apstākļus, iespēju pieaugt garīgajā dzīvē un smelties gudrības, kas nepieciešamas priesteriskajā kalpojumā. Evaņģēlija vārdiem sakot, pieņemties gudrībā un žēlastībā pie Dieva un pie cilvēkiem. Tādēļ ar vislielāko pateicību turpinām lūgties par saviem labdariem, un joprojām katra mēneša otrajā sestdienā svinam Svēto Misi kā pateicības Upuri nodomā par Jums, mīļie. Ikviens, kurš vēlas ziedot Semināra vajadzībām, to var darīt pārskaitot ziedojumu uz "Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgā semināra" kontu: Reģ. Nr. 90000178745; bankas konts: LV03UNLA0002000701217; juridiskā adrese: Katoļu ielā 16, Rīgā, LV1002

Paliekot vienots lūgšanā,


Latvijas Starpdiecēžu Semināra rektors 
t. Imants Medveckis MIC